Savu individualitāti vīrieši mēdz izpaust dažādi. Kādam tā ir karjera darbā, citam – moderns apģērbs, vēl kāds savu ķermeni izdaiļo ar dažādiem tetovējumiem.
Pēdējos gadu desmitos aizraušanās ar ķermeņa apgleznošanu uzvirmojusi ar jaunu sparu. Taču vai vērts pakļauties modes untumiem? Vai tiešām šī procedūra ir tik droša, kā to apgalvo tetovēšanas salonu meistari?
Sāpīgi un uz visu mūžu
Meistars ar speciālu ierīci dziļi ādā ievada noturīgu krāsvielu, tā izdaiļojot cilvēka ķermeni uz visu atlikušo mūžu. Vai tas ir sāpīgi? Jā, sāpīgi! Daudz kas atkarīgs arī no tā, kurā vietā tetovējums tiek veikts. Vietās, kur āda biezāka un raupjāka (piemēram, uz pleca vai muguras), sāpju sajūtas ir vājākas, bet citās – asākas. Vietā jautāt – kāpēc netiek izmantoti anestezējošie līdzekļi? Izrādās, anestēzija padara ādu cietāku un raupjāku, rezultātā zīmējums iznāk nekvalitatīvs. Tāpēc, ja kāds tiešām nolēmis sevi šādi izdaiļot, būs jāpiecieš.
Psihologi visā pasaulē apgalvo: lai arī kādi būtu uzskati jaunībā, ar gadiem tetovējums sāk apnikt un pat nomākt.
Patiesībā tā arī ir: 50–60 gadu vecs vīrs, ģimenes tēvs, kura ķermeni rotā jau izbalējuši jaunības laiku zīmējumi, izskatās, maigi sakot, nedaudz smieklīgs. Toties izdzēst tetovējumu nav viegli, tas ir dārgi un ne vienmēr izdodas veiksmīgi. Turklāt gandrīz vienmēr pēc šādas procedūras tetovējuma vietā paliek neglītas rētas vai pigmentācijas plankumi.
Lasi vēl: Tetovējums “citā līmenī” – vai tu spēj saskatīt, kas tajā īpašs?
Šķir lapu tālāk, lai uzzinātu vairāk par tetovējumiem!
Tevi noteikti interesēs
- Aicina visus savus radus, bet manu mammu nekad – kā 30 gadu laikā mani radi bija nodalīti statusa dēļ
- Sieva atstāja mani vienu ar bērniem un aizbrauca uz nedēļu komandējumā – kā mēs “izvilkām” šo nedēļu
- Eksperts no Austrijas PSRS ēkas dzīvoklī Rīgā ieslēdza termokameru – tās rādījumi viņu burtiski samulsināja
- Pašizsējas puķes nav sliktākas par petūnijām: tās zied īpaši krāšņi, bet par stādiem uz palodzes var aizmirst uz visiem laikiem
- Turku uzņēmējs sajūsmā par redzēto Zinību dienas pasākumā vienā no Rīgas skolām: ”Tas tik ir kaut kas”
- Dēla ģimenei Bauskā es biju vajadzīga tikai, lai gatavotu un auklētu, līdz viņi mani pamanīja lidostā ar vienvirziena biļeti








